Landlordism and self-government. The special role of the Livonian knights in the Russian Empire

German nobility took an important role in Livonia, Estonia and Courland territorial development. During from the period 1870-1913 Riga was the largest export port in Russia province with 550 thousand inhabitants. Towns and large rural population difference resulted Latvian strongly developed agriculture, industry and urbanization. Strong turbulence time began with the year 1905, followed by years of war, and finally in 20 years of the 20th century the agrarian land reform ended in Estonia, Livonia and Latvia. More than 30 thousand Germans, especially German knighthood owned by the family, left the newly founded free Baltic States, and went mainly to the so-called Weimar Republic.

Vācu muižniecība ieņēma svarīgu lomu Livonijas, Igaunijas un Kurzemes teritoriju attīstībā. Laika posmā no 1870.-1913. g. Rīga bija lielākā eksporta osta Krievijas gurberņā ar 550 tūkst. iedzīvotāju. Pilsētu un lauku iedzīvotāju lielās diferences rezultātā Latvijā spēcīgi attīstījās lauksaimniecība, rūpniecība un urbanizācija. Spēcīgu satricinājumu laiks iesākās ar 1905. gadu, tam sekoja kara gadi, un visbeidzot 20.gs. 20. gadi, kas noslēdzās ar agrāro zemes reformu Igaunijā, Livonijā un Latvijā. Vairāk nekā 30 tūkst. vāciešu, īpaši vācu bruņniecībai piederošās ģimenes, pameta jaundibinātās brīvās Baltijas valstis, un devās galvenokārt, uz t.s. Veimāras Republiku.